отуча́ть(ся)
verbo
отучи́тЬ(ся)
verbo
отучи́тЬ(ся)
permalink
оттенок (s. masch.)
оттеня́ть (v)
о́ттепель (s. femm.)
оттепельный (agg.)
оттесня́ть (v)
отуча́ть(ся) (v)
отучи́ться 2 (v)
оту́чивать(ся) (v)
отуманивать (vi)
отума́нивать(ся) (v)
отуманенный (agg.)
отунит (s. masch.)
отупе́лый (agg.)
отупева́ть (v)
отутю́живать (v)
отва́дить (v)
отва́ливать(ся) (v)
отва́льная (s. femm.)
отваля́ться (v)
отва́р (s. masch.)
I nostri siti
- Dizionario italiano
- Grammatica italiana
- Verbi Italiani
- Dizionario latino
- Dizionario greco antico
- Dizionario francese
- Dizionario inglese
- Dizionario tedesco
- Dizionario spagnolo
- Dizionario greco moderno
- Dizionario piemontese
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis
Le nostre applicazioni mobili
Android

