ублаготворя́ть
verbo
ублаготвори́тЬ
verbo
ублаготвори́тЬ
permalink
уби́тый 1 (s. masch.)
уби́тый 2 (agg.)
убива́ть (v)
уби́вец (s. masch.)
ублаготвори́ть (v)
ублаготворя́ть (v)
ублажи́ть (v)
ублю́дочный (agg.)
ублю́док (s. masch.)
убо́гий (s. masch.)
убо́ина (s. femm.)
убо́йный (agg.)
убо́р (s. masch.)
убо́рочная (s. femm.)
убо́рочный (agg.)
убо́рщица (s. femm.)
убо́рщик (s. masch.)
убоя́ться (v)
убу́д (v)
убу́хать (v)

I nostri siti
- Dizionario italiano
- Grammatica italiana
- Verbi Italiani
- Dizionario latino
- Dizionario greco antico
- Dizionario francese
- Dizionario inglese
- Dizionario tedesco
- Dizionario spagnolo
- Dizionario greco moderno
- Dizionario piemontese
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis
Le nostre applicazioni mobili
Android