умиля́ть(ся)
verbo
1 умили́тЬ(ся)
2 сm умилиться
verbo
1 умили́тЬ(ся)
2 сm умилиться
permalink
умили́тельно (avv.)
умилостивля́ть (v)
умилосердить (vp)
умилять (vi)
умиля́ть(ся) (v)
умилённо (avv.)
умина́ть (v)
умина́ться (v)
умира́ние (s. n.)
умира́ть (v)
умиротвори́ть (v)
умиротвори́тель (s. masch.)
умиротвори́тельница (s. femm.)
умиротворя́ть (v)
умиротворённость (s. femm.)
умн (v)
умне́ть (v)
у́мничанье (s. n.)
умножа́ть (v)

I nostri siti
- Dizionario italiano
- Grammatica italiana
- Verbi Italiani
- Dizionario latino
- Dizionario greco antico
- Dizionario francese
- Dizionario inglese
- Dizionario tedesco
- Dizionario spagnolo
- Dizionario greco moderno
- Dizionario piemontese
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis
Le nostre applicazioni mobili
Android