устыжа́ть(ся)
verbo
устыди́тЬ(ся)
verbo
устыди́тЬ(ся)
permalink
усту́пчивость (s. femm.)
уступи́тельный (agg.)
устыди́ть (v)
устыди́ться (v)
устели́ть (v)
устыжа́ть(ся) (v)
усугубля́ть (v)
усугубля́ться (v)
усугубляющий (agg.)
усу́шка (s. femm.)
усва́ивание (v)
усва́ивать (v)
усво́ить (v)
усвоение (s. n.)
усы́ (s. masch.)
усече́ние (s. n.)
усечённый (agg.)
усеивать (vi)

I nostri siti
- Dizionario italiano
- Grammatica italiana
- Verbi Italiani
- Dizionario latino
- Dizionario greco antico
- Dizionario francese
- Dizionario inglese
- Dizionario tedesco
- Dizionario spagnolo
- Dizionario greco moderno
- Dizionario piemontese
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis
Le nostre applicazioni mobili
Android